Forsāža

MaximSupra.ee (2)

Kopš pirmās dienas šai mašīnai bija lemts kļūt par lieljaudas projektu - ar šādu mērķi tā tika izraudzīta. No pirkšanas brīža ir pagājuši trīs gadi, un Maksima Zolotarjova Toyota Supra ir gandrīz pabeigta. Mēs mērojam ceļu uz Tallinu, lai novērtētu vienu no grandiozākajiem Baltijas tūninga projektiem kustībā.

Lielu zirgspēku projektiem Supra ir tipiska izvēle - mašīna ir leģendāra ar motora izturību un spēju attīstīt vairāk par pusotru tūkstoti zirgspēku. Taču tas viss ir tur - tālu aiz Atlantijas okeāna. Ar nelieliem izņēmumiem... tāda atrodama tepat kaimiņos Igaunijā. Maksims labprāt piekrīt intervijai - viņš lepojas par padarīto darbu un to neslēpj. Brīdī, kad vienojamies par vizītes laiku, mašīna vēl ir pusizjauktā stāvoklī, fonā sprakšķ metināmā aparāta mestas dzirksteles un šķind dzelži. Daži no sīvākajiem sāncenšiem jau manīti iemēģinot pa ziemu izveiktās modifikācijas Tallinas ielās, darbi rit steigā. Saules stari ar katru dienu kļūst aizvien siltāki, un līdz pirmajām sezonas sacīkstēm vēl tik daudz jāpaspēj. Atgriezīsimies atpakaļ laikā un hronoloģiski izsekosim notikumiem līdz šim brīdim.

Attels

2002. gads

Maksims, pēc profesijas elektroniķis (lai ko tas arī nozīmētu), kopā ar draugu, talantīgu mehāniķi Aleksandru Čerjomuškinu, meklēja sporta mašīnu neprātīgam tūninga projektam. "Skaidri zināju, ka vēlos mašīnu ar lielu dzinēja potenciālu, tādēļ lielākoties izskatījām japāņu spēkratus." Starp iespējamajiem variantiem bija Mitsubishi 300GT VR-4, Toyota MR2, Subaru Impreza un pat BMW 850. Gadījās arī 1995. gada Toyota Supra turbo ar automātisko kārbu. "Sameklējām internetā informāciju par Suprām, palasījām ārzemju forumus un sapratām, ka tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs! Divus mēnešus pārdevējs nevarēja izšķirties, vai grib to pārdot vai ne, un beigās izlēma mums par labu." Šis ir pirmais Maksima projekts un pirmais nopietnais Supra MKIV projekts Baltijā. "Nebija neviena kam pajautāt, kā jādara, bijām pionieri. Lasījām no rīta līdz vakaram, reizēm atbildes uz saviem jautājumiem atradām 60. gadu automehānikas grāmatās. Dzinēja darbības pamatprincipi taču nav mainījušies." Atsevišķu elektronisko kontrolieru vietā tiek izvēlēts AEM programmējamais vadības bloks. Tālredzīgs lēmums, kas sākumā sagādāja lielas problēmas. "Vajadzēja divus gadus, lai apgūtu AEM EMS programmēšanu," stāsta Maksims. Gribēdami gūt ātrus panākumus, abi projekta dalībnieki uzstādīja 150 zirgspēku slāpekļa oksīda sistēmu un devās uz dragreisu. Rezultāti, pēc šodienas mērogiem, bija viduvēji, galvenokārt neprofesionāli saregulēta vadības bloka dēļ. "Tagad ar tā laika modifikācijām mēs varētu uzstādīt krietni labāku rezultātu," viņš turpina, "lai gan ar tābrīža zināšanām 13,4 sekundēs nobraukt ceturtdaļjūdzi bija sasniegums."

Attels

2003. gads

Līdz nākamā gada sezonai īpašnieks bija mācījies no iepriekšējās pieredzes un, saplēsis cūciņu - krājkasīti, nomainīja visu, ko vien varēja atrast. Par laimi, izdevās sarunāt arī pirmos sponsorus. Oriģinālās sekvenciālās bi-turbo sistēmas vietā tika uzstādīta viena liela Garret GT3037. Viss pārējais tika pakārtots jaunās turbīnas vajadzībām. Kolosālajam spiedienam bija nepieciešams atbilstošs daudzums degvielas. Jauns 225 litri/h ražīgs Walbro degvielas sūknis, Titan Motorsports degvielas padeves sistēma ar 870cc inžektoriem un HKS aizdedzes dzirksteles pastiprinātājs atrisināja degvielas badu cilindros. Pašu aizdedzi pieregulēja ar HKS sadales zobratiem, bet caurvēju turbīnā un atdzesētu gaisu nodrošināja pašizgatavots izpūtējs un starpdzesētājs. "Interkūleris mums sanāca īpaši labs. Pietuvinot roku pienākošajai gaisa caurulei, var just, ka tā ir karsta, turpretī caurule, kas iet prom no starpdzesētāja, ir patīkami vēsa," stāsta Igaunijas pazīstamākais suprists. Piestrādāts tika arī pie mašīnas vizuālās puses. "Trīs mēnešus patērējām priekšējā bufera dizaina izstrādei un beigu rezultāts vienalga nebija tāds, kādu vēlējos. Reizēm ir vienkāršāk iet un nopirkt gatavu." Par HID8000 ksenona gaismu komplektu gan nekādas nožēlas nav - labi izskatās un spoži spīd. 2003. gada sezonā rezultāti bija jau ievērojami labāki. Level Ten automātiskās kārbas konvertori atļāva startēt ar 3000 apgriezieniem minūtē, un iespaidīgā turbīna izšāva mašīnu kā no lielgabala. Joprojām nespēdami pienācīgi saregulēt EMS bloku un piedzīvodami vairākas tehniskas kļūmes, viņi toreiz sasniedza ceturdaļjūdzes finiša līniju 11,7 sekundēs un uzstādīja rekordu kilometra ātruma sacīkstēs - 257 km/h. Līdz pat 2005. gadam Tallinā nebija jaudas stenda - tādēļ nomērīties bija jābrauc uz Rīgu. Liecinieku stāsti par jaudīgām ielas mašīnām izplatās ātri, un Rīgā Maksims ieradās jau igauņu leģendas statusā. "Ar parastu 95. markas benzīnu stends uzrādīja 665 zirgspēkus. Gribējām izmēģināt metanola maisījumu, taču kārtējo reizi salūza automātiskā kārba, un ceļu atpakaļ uz Igauniju Supra pati saviem spēkiem mērot nevarēja."

Attels

2004. gads

"Pagājušais gads nebija pārāk veiksmīgs," sadrūmst Maksims. Sezonas laikā pārnesumkārba lūza sešas reizes! Noskrūvēt, izjaukt, saremontēt un uzlikt kārbu atpakaļ Maksims iepraktizējās dažu stundu laikā. "Mūsu uzticamais sponsors piešķīra jaunu turbīnu - GT42." Viena no lielākajām turbīnām, kādas pasaulē iespējams nopirkt. Pa mūsu zaļās planētas virsmu vizinās tikai trīs Supras ar šādiem turbokompresoriem, vienai no tām ir vairāk par 1300 zirgspēkiem. "Kā redzat, potenciāls izaugsmei mums vēl ir," viņš smejas. Tik lielas turbīnas spēj efektīvi darboties tikai sasniedzot augstus apgriezienus. Kārtējo reizi uzlabojis automātu, Maksims spēja startēt jau ar 4000 RPM. Taču arī ar to nepietika, lai gigantiskā turbīna pietiekami ātri ieskrietos. Mašīna tūļājās pāris simt metru un tad aizlidoja kā raķete ar kūpošām riepām. "Tajā brīdī es vēl nezināju, ka šī būs manas automātiskās kārbas pēdējā sezona, un plānoju nākamās ziemas laikā pacelt tās apgriezienus vēl augstāk." Uz GT42 fona tādas modifikācijas kā otrs Walbro sūknis un 970 cc inžektori šķiet nenozīmīgs sīkums. Motors tika apdāvināts ar lielu pašizgatavotu alumīnija ieplūdes kolektoru un HKS 264/264 sadales vārpstām, kas ievērojami paaugstināja turbīnas efektivitāti. Jaunais kolektors un vārpstas novirzīja jaudas līniju vairāk uz augstiem apgriezieniem. "Tik lielai turbīnai vajag asistēt ar ieskriešanos. Darījām visu iespējamo, lai mazinātu turbo bedri." Tīrasiņu japānim pienākas atbilstoši diski. TORO 18 Maksimam šķita vispiemērotākie. Lielāka izmēra riteņi palielināja mašīnas stabilitāti lielos ātrumos un atļāva droši sasniegt 276 km/h One Mile Challenge sacensībās. Dzinējs nedarbojās tā, kā gribētos. "Motors darbojās ar tādu troksni, it kā tas grasītos izjukt." Mērojot ceturtdaļjūdzi lēnāk nekā iepriekšējā gadā, 12,6 sekundēs, neraugoties uz gandrīz 200 zirgspēku lielāko jaudu, Supra sezonu beidza neveiksmīgi.

2005. gads

Gadu mijā Maksims demontēja NOS sistēmu. Beidzot pēc vairāk nekā divus gadus garas eksperimentēšanas un mācīšanās, viņš apgalvo, ka ir apguvis AEM programmēšanu pietiekami labi, lai turpmākos uzlabojumus mašīnai veiktu, sēžot pie portatīvā datora. "Ja palasām ārzemju interneta forumus, varam redzēt, ka mana mašīna daudzās jomās tehniski ir pārāka nekā 1000 ZS monstri. Es droši lietoju 95. markas benzīnu, turklāt spēju ar to bez detonācijas problēmām attīstīt vairāk kā 900 zirgspēku." Automāta vietā Suprai ierīkota sešu pakāpju manuālā getrag pārnesumkārba un trīs disku OS GIKEN sporta sajūgs ar atvieglinātu spararatu. "Ja būtu zinājis, ka tā ir TIK sarežģīta operācija, būtu meklējis citu Supru ar manuālo transmisiju un pārcēlis uz to savu motoru," skaidro Maksims Zolotarjovs. Taču tagad, kad kārba ir nomainīta un AEM ieprogrammēts anti-lag algoritms, izdevies ievērojami samazināt turbo bedres efektu. Augstākiem apgriezieniem pārslīpēti vārsti un ierīkotas stingrākas atsperes.

***

Šajā stāsta brīdī Tallinā, turbo.ee servisa centrā, ierodamies mēs. Maksims tīksminās par jauno ātrumkārbu un svaigi uzstādītajām Brembo bremzēm. "Mans mērķis ir 900 - 1000 zirgspēki un 10 sekunžu ceturtdaļjūdze," viņš saka, kad jautājam, vai projektam ir arī nobeigums. "Augstāk jaudu celt neplānoju. Supra man ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Ceļot jaudu otrajā tūkstotī, ar to pārvietoties pa pilsētas ielām vairs nevarēs." Mašīna nav atvieglināta, viss ir savās vietās. Salonu nācās pāršūt, jo pagājušajā gadā īssavienojuma rezultātā tas pa daļai nodega. "Izlēcām no dūmojošas mašīnas! Labi, ka neuzsprāga!" Atjaunotajā salonā atgriezīsies stūrē iebūvētais Supramax (pašu zīmols) touchscreen LCD monitors, ar kura palīdzību Maksims regulē AEM parametrus.

Šis viennozīmīgi nav vieglākais tūninga projekts, par kādu mums nācies dzirdēt. Maksims Zolotarjovs apgalvo, ka kopsummā šo trīs gadu laikā Supra izmaksājusi 80 000 ASV dolāru un liela daļa no naudas aizgājusi netradicionālu problēmu risināšanai. Skrandās plīstošas aizdedzes sveces un dzinējs, kas ar savu griezes momentu spēj izraut gabalu no automātiskās kārbas metāla, vēl nebija redzēts. Iegūtās zināšanas, kā arī uzprojektētās 100 mm izplūdes sistēmas un pārējās modifikācijas Maksims tagad spēj profesionāli uzstādīt arī citām Suprām. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņš nodibinājis www.supra.ee forumu. Neviens tūninga entuziasts necer, ka kādreiz atpelnīs ieguldīto naudu, taču iespējams uzkrātā pieredze palīdzēs uzsākt pašam savu tūninga ateljē.

Attels